Sports, tu esi miers

Šorīt Vankūverā sākās ziemas olimpiskās spēles. Aptuveni ap to pašu laiku NATO spēki uzsāka masīvu ofensīvu, lai kārtējo reizi pilnībā iznīcinātu talebanu pretošanos Afganistānā. 15 tūkstoši kareivju iesaistīti šajā militārajā operācijā. Olimpiskā mierā operācijas organizētāji esot ieteikuši kareivjiem maksimāli izvairīties no civiliedzīvotāju upuriem militāro darbību laikā. Pirmā diena esot beigusies veiksmīgi – neviens NATO kareivis neesot cietis. Par civiliedzīvotāju upuriem ziņu nav. Spriežot pēc mūsdienu karu norises, tomēr var spriest, ka to skaits būs lielāks nekā bojā gājušo militārpersonu daudzums. Tāds kā upuru autsorsinsgs – mēs karosim, bet mirsiet jūs.

Man patīk Olimpiādes. No visiem sporta notikumiem šis ir vienīgais, kuram tiešām cenšos sekot. Tomēr ar katru gadu vairāk mani pārņem nožēla par to, kā palēnām izplēn ideāli, uz kuriem šīs spēles tika balstītas. Pjērs Kubertēns un 8/10 no Starptautiskās Olimpiskās Komitejas dibināšanas kongresa goda delegātiem bija vienlaikus arī dažādu miera kustību pārstāvji. Starptautiskā miera ideja (tolaik izprasta galvenokārt kā karu neesamība nāciju starpā) bija Olimpiādes atjaunošanas pamatā. Arī antīko spēļu laikā tika pasludināts pamiers seno Grieķijas pilsētvalstu starpā.

1980. gadā Lācītis Miša, kura vēderu rotāja olimpiskā josta, tā arī nesagaidīja Maskavā vairāk nekā 50 valstu delegātus, jo šādi Aukstā kara pārņemtās nekomunistiskās valstis protestēja pret PSRS iebrukumu… tajā pašā Afganistānā.

Lai gan Olimpiskā komiteja ir mēģinājusi panākt vismaz pamieru uz spēļu laiku, visbiežāk tas nav izdevies. Brīvprātīgais, veselīgais sports, kas apvieno fizisko un garīgo skaistumu, ir nekas vairāk kā naiva cilvēka sapņi biznesa un naudas pelnīšanas pārņemtajā 21. gadsimta pasaulē. Savukārt Latvijā KNAB cītīgi izstrādā likumu, kurš visas nevalstiskās organizācijas ievilks nebeidzamā birokrātisko atskaišu jūrā, jo citādi nav iespējams panākt, lai viena no šīm organizācijām – LOK – tērētu valsts naudu caurspīdīgā un godīgā veidā.

Kubertēns gluži kā Kropotkins piedzima dažus gadsimtus pirms laika, kad cilvēki būtu gatavi ieklausīties viņu daudzējādā ziņā tik līdzīgajā vēstījumā.

(PS. Pjotrs Kropotkins pašā 20. gadsimta sākumā izvirzīja tēzi, ka sadarbība evolūcijas gaitā ir bijusi daudz nozīmīgāka nekā savstarpēja cīņa par izdzīvošanu. Visā 20. gadsimta gaitā šī ideja tika uzskatīta par naivu un muļķīgu, bet mūsdienās, t.i., 21. gadsimtā Kropotkina idejas gūst arvien lielāku atzinību)

Advertisements