Naivi par teātri

Pēdējās dažās nedēļās esmu bijis uz trijām JRT izrādēm. Tas nekādā gadījumā neatspoguļo manu parasto teātru apmeklēšanas frekvenci – jo iepriekšējā reize bija pirms kāda gada un vēl iepriekšējā – daudz senāk. Noteikti neuzskatu sevi par mūslaiku teātra tendenču pārzinātāju. Nu, bet viedoklis tik un tā izveidojies. Manis redzētās izrādes ir Otello, Pieci vakari un Ziedonis un visums. Dīvainā kārtā visas izrādes, kā arī pirms gada or so redzētos Latviešu stāstus vieno komēdijas elementi.

Iespējams, ka komēdijas sajūtu uzkurināja JRT publika, kura, kā izskatās, ir gatava uzgavilēt, spurgt un aplaudēt pie katras aktiera vīpsnas (un kas tā ir par tendenci plaukšķināt pēc katras epizodes?). Bet nenoliedzami JRT režisori bija likuši aktieriem taisīt grimases un kustēties groteski. Maz ticams, ka izrādes veidotāji nevēlējās šos smieklus. Tā nu Otello kļūst par komēdiju un Ziedonis nevar pateikt neko, lai par to kāds nesāktu vismaz jau ķiķināt.

Vienā izrādē (un pat vairākās un pat veselā sērijā izrāžu) tas ir visai atsvaidzinoši. Nu – vai kādam ienāca prātā, ka traģiskais maurs Otello un viņā sirdsšķīstā līgava ir komiski tēli? Tāpēc tas ir interesanti. Un vispār – smieties jau nav nemaz slikti. Un arī ar vieglu humoru tvert dzīvi ir diezgan viedi.

Tomēr es ceru, ka tā nav vienvirziena tendence – ka ir vēl iespējams redzēt traģēdijas, kuras ir traģiskas no sākuma līdz beigām un drāmas, kuras ir dramatiskas, kamēr komēdijas ir tikai komiskas. Bet varbūt tāda iespēja vairs nepastāv, jo kurš gan noticēs latviešu aktierim, kas teiks, ka mīl līdz kapa malai, ka ir gatavs stāvus lēkt Daugavā vai ko tamlīdzīgu? Skaidrs, ka to var ņemt nopietni vienīgi kā joku.

_____

Piezīme [tapusi 2013.g 11.jūn]: trīs gadus vēlāk Alvis Hermanis JRT mēģinās izveidot kādu nopietnu, politiski virzītu izrādi. Izrāde tiks uzņemta ar neizpratni un sašutumu. Hermanis vēlāk publicēs rūgtuma pilnu manifestu JRT mājaslapā ar nosaukumu “Tautas Ienaidnieka” katastrofālā izgāšanās. Tajā tiek pausta nožēla par Latvijas skatītāju un intelektuāļu nespēju pilnvērtīgi iesaistīties nopietnā politiskā teātra dialogā.

Advertisements