Stahanoviešu gars valdībā

Stāsta, ka Ministru kabinetā pie sienām jau vairākas nedēļas esot plakāti ar uzrakstu “Даешь бюджет!” Bildē muskuļots strādnieks atskalda miljonus no zelta dzīslām pilnās sienas. Vēl kāds cits plakāts vēstī: “Izpildīsim piecgades budžetu vienā gadā!”

Plakātus esot izveidojis par politisko izglītību atbildīgais departaments, lai palielinātu garīgā darba proletāriešu morāli. Raugi – ministri un viņu padomnieki pirms kāda laika esot ieslīguši reakcionārā pašapmierinātībā un nav bijuši pietiekoši bagāti izdomas ziņā. Tā nu arī nolemts pie sienām uzstādīt mākslinieku darbus. Starp citu, plakātus esot veidojuši Latvijas labākie jaunie kā arī pieredzējušie mākslinieki – reālisti.

Izrādījies, ka tik tiešām plakāti palīdzējuši. Drīz vien kāds (un par to vēl nav īsti zināms, kurš tas bijis, jo sākumā teica – kāds zemāka ranga ierēdnis Veselības ministrijā, bet vēlāk – ka Finanšu ministrijas valsts sekretārs vai pats ministrs, bet nule jau runas klīst, ka tomēr Pats to esot jau sen zinājis un tikai, labu gribēdams, zemākos ierēdņus uz šo domu stimulējis) – tātad – kāds nācis ar ideju, ka valstī pastāv tāda līdz šim neizmantota lieta kā Ēnu ekonomika. Tā kā daži ekonomisti ar skaitļiem pamatoja, ka šī industrija esot pat līdz pusei no IKP, tad iespējas te milzīgas un ir tiešām nesaprotami, kā līdz šim to neviens nebija iedomājies izmantot. 60 miljoni no šādas industrijas ir tīrais nieks.

Vecā režīma paverdzinātie prāti un citi pretlatviski noskaņotie elementi gan esot teikuši, ka ēnu ekonomika  esot tikai tāda teorētiska konstrukcija, ka tā esot ēnu ekonomika tieši tāpēc, ka tai nevarot tikt nekādi klāt, ka tik pat labi budžetā varētu ierakstīt arī to, ka atlidos lielais dzelzs putns un nosviedīs kravu ar gaismaspili un miljonu kondensētā piena bundžu (esot zināms, ka dažās dienvidjūru salās šitais esot reāls plāns) un bīdījuš līdzīgas runas.

Beigās, spraigu diskusiju rezultātā esot gan nonākuši pie secinājuma, ka tik tiešām neviens nezina, kā pie tās Ēnu ekonomikas ķerties un kā no tās kaut kapeiku izspiest un ka vispār jau esot iepriekš paredzams, ka Starptautiskie Aizdevēji tādu no gaisa grābtu skaitli nepieņemšot. Tomēr brīdī, kad visi jau bija krituši izmisumā, atkal parādījies kāds, kurš vienā rokā nesis Stahanova statueti, bet otrā – kaut kādu slepenu dokumentu ar uzrakstu “Latvieša rokasgrāmata attiecībās ar kungiem, īstiem saimniekiem, aizdevējiem, Maskavas priekšniekiem un citiem elementiem”  un atgādinājis vienu no tās baušļiem, kurš skan “Cerēsim, ka nepamanīs un izies cauri”. Tā nu visi sākuši līksmot, atviegloti notrausuši no pieres sviedrus, apskāvušies un gavilējuši, uzsaucot urravas gan revolūcijai, gan latviskajam garam un slepenajā dokumentā iekļautajai tautas gudrībai kā arī paši sev. Esot arī teikuši – ja šitais tiešām izies cauri, tad tuvākajos budžeta grozījumos šo skaitli varētu divkāršot vai trīskāršot un ielēkt eirozonā ar milzīgu plānoto budžeta pārpalikumu. Bet – par to, kuš! – vēl nevajag skaļi runāt, ka kāds nenoskauž!

Tā budžets beidzot bija sastādīts un tika nogādāts Saeimā, bet Stahanova statuetes (7 cm – kabatas formāts) esot izsniegtas kā balvas visiem, kas bijuši klāt dokumenta sastādīšanā.

Advertisements

One thought on “Stahanoviešu gars valdībā

Komentēšana ir slēgta.