Pēc 20 gadiem viss būs kārtībā

Rīgas Laika septembra numurā pašās intervijas beigās Egils Levits apgalvo, ka nepieciešami 20 gadi, lai Latvijā izveidotos kvalitatīva valsts apziņa vai demokrātija (no konteksta īsti nav saprotams, bet skaidrs, ka pēc 20 gadiem – tad būs labi).

1961. gadā Ņikita Hruščovs uzstājās PSKP 22. kongresā, paziņojot, ka 1980-tajos gados būs izveidota komunisma materiāli tehniskā bāze un ka mūsdienu paaudze [acīmredzot – pēc gadiem 20] pieredzēs komunismu (ar šo svinīgo solījumu beidzas kongresā pieņemtā partijas programma).

1920. gadā Vladimirs Ļeņins, uzstājoties Viskrievijas komjauniešu trešajā kongresā vētrainiem aplausiem dārdot, paziņoja, ka 10 līdz 20 gadu laikā komunisms tiks uzcelts, tāpēc vecā (piecdesmitgadnieku) paaudze jau nu to nepiedzīvošot, bet 15-gadīgie tolaik komjaunieši komunismu ne tik vien paši celšot, bet arī uzcelšot.

Kas tā ir par apsēstību ar 10-20 gadiem, kurā mūsu paaudze jau nu noteikti neko, bet jaunā paaudze – tie jau noteikti visu to, ko mēs nekādi?

Advertisements