Nepiedalīšos

[šis ir pārpublicējums no mana Satori.lv bloga ieraksta, ko tur ierakstīju ap 2011. gada Ziemassvētkiem, bet kas neatgriezeniski ir pazudis no Satori.lv lapas]

Es neiešu uz referendumu un aicinu tāpat rīkoties arī citus.

Šajā referendumā nav svarīgi, cik cilvēku piedalīsies, nav svarīgi, cik balsis būs nodotas pret. Būs svarīgas tikai tās balsis, kas ir nodotas par. Šis nav parastais referendums, kurā nozīmīgs ir kvorums un tā sasniegšanas gadījumā visu nosaka balsu vairākums. Šīs nav pat Saeimas vēlēšanas, kurās nav svarīgi vispār, cik cilvēku ierodas, bet atnākušie ievēl parlamentu. Te svarīgi būs tas, cik balsis būs atdotas PAR izmaiņām Satversmē un punkts. Tieši šādā veidā, starp citu, balsis skaitīs Centrālā Vēlēšanu komisija. Tas ir – tehniski saskaitītas tiks arī balsis pret, tehniski būs zināms, cik atnākušo ir nobalsojuši pret. Bet vienīgais aprēķins, kas noteiks referenduma iznākumu būs šāds: cik procentu no KOPĒJĀ balsstiesīgo skaita būs atbalstījuši Satversmes grozījumus. Tātad pēc būtības visi – gan tie, kas atnāca un nobalsoja pret, gan arī tie, kas neatnāca, tiks saskaitīti kopā un nozīmēs tieši to: ka viņi neatbalsta Satversmes grozījumus.

Viens no spēcīgākajiem argumentiem, kas tiek minēti par labu tam, ka jāiet uz referendumu un jābalso pret grozījumiem, ir tas, ka Latvijai naidīgie mediji – sākot ar PBK un beidzot ar Euronews noteikti skatīšoties tikai uz to, cik no tiem, kas atnākuši, ir nobalsojuši par un cik no tiem – pret. Tas nozīmē, ka visi pasaules žurnālisti it kā būšot uzpirkti un tāpēc – neprofesionāli un tāpēc noteikti izvēlēšoties interpretēt rezultātus tā, kā Latvijai sliktāk un nevis atbilstoši Latvijas likumiem, bet kaut kādiem savējiem ‘kā parasti’ principiem (tā-kā-mēs-Mozambikā-parasti-skaitām-balsis-sapulcēs, vai?). Tāpēc, ja par krievu valodu nobalsotu 200 tūkstoši, bet pret 100, tad visi interpretētu šādi: par bija divas trešdaļas, pret – mazākums, bet tik un tā mazākums uzspiež savu valodu. Tomēr balsis taču tā netiks skaitītas! Par nobalsoja 200 tūkstoši, bet 1300 tūkstošu bija pret, no tiem 100 tūkstoši to pateica vēlēšanu iecirkņos. Tas ir tā, kā to jāskaita saskaņā ar Satversmi. Ja to kāds žurnālists interpretē savādāk, tad jādomā, ka jebkurš rezultāts tiks interpretēts tā, lai Latvija izskatītos slikti. Vai gan mēs neesam to jau pieredzējuši ar visiem stāstiem par Latviju kā fašisma atdzimšanas zemi un tamlīdzīgām no pirksta izzīstām blēņām? Turklāt šīm blēņām nav vajadzīgs nekāds reāls pamats. Tāpēc es negrasos lolot cerības, ka mana aiziešana uz vēlēšanu iecirkni varētu izmainīt kāda uzpirkta žurnālista viedokli. Ja kāds grib to mainīt – lai pārpērk žurnālistu, bet reālā situācija un latviešu “fašistiskā balsotāja” nodotās balsis šim hipotētiskajam žurnālistam ir dziļi vienaldzīga.

Tomēr daudz būtiskāk ir tas, ka šajā situācijā, kurā latviešu valodas aizstāvjiem zaudēt ir neiespējami (ja vien pēkšņi kāds pusmiljons latviešu netiek nozombēti un neaiziet nobalsot par), aicinājumi tomēr iet un balsot, turpina palielināt spriedzi starp latviešiem un krieviem. Liela daļa Latvijas iedzīvotāju patlaban uzskata, ka nekas īsti šausmīgs nav iespējams, ka neviens jau vardarbīgs nekļūs. Parotaļāsies un diezgan. Tikmēr politiķi cer ievākt sev kaut kādas balsu dividendes un jau sapņo par to, kā par viņiem balsos viens vai otrs. Politiķi cer, ka viņi ar to spriedzi “tā mazliet parotaļāsies, tā drusku to pazelēs”. Bet ko mēs visi darīsim, ja izrādīsies krūmos noslēpies kāds provokators, kurš uzrīkos vienu vai divus kautiņus kaut kur Maskačkā un papūtīs pīli, ka krievi/latvieši jau bruņojas uz nākamajiem kautiņiem? Nē, nekas tāds nav iespējams? Latvijā cilvēki nepakļaujas provokācijām un panikai? Nu ja, un Swedbankas panika izcēlās, jo tai virsū uzkrita milzu asteroīds… Dienvidslāvijā neviens nedz pirms, nedz pēc konfliktiem neticēja, ka kaut kas tāds ir iespējams. Bet bija. Un pirms tam politiķi tieši tāpat sēdēja un cerēja to spriedzi tikai tā mazliet pazelēt. Cerēja, ka uz viņiem jau tas neattieksies. Tagad šie politiķi ir vai nu miruši vai Hāgā cenšas pierādīt pasaulei, ka ir tikai centušies parādīt mugurkaulu, ka esot tikai cīnījušies par savām dabiskajām tiesībām un tamlīdzīgas blēņas. 20 gadus Latvijas politiķi ir bijuši līdz absurdam bezatbildīgi un šķiet, ka tādi arī turpina būt.

Tāpēc es negrasos piedalīties.

 

 

Advertisements