Vudū zeme ziemeļos

Uz brīdi iedomāsimies sevi hipotētiskā 1988. gada notikumā. PSRS vadība ir izsludinājusi likumu, saskaņā ar kuru ir iespējams rīkot referendumus par visvisādiem jautājumiem, tai skaitā arī par atdalīšanos no PSRS. Referendumā var piedalīties visi PSRS iedzīvotāji un gadījumā, ja par neatkarību nobalso kādi 50 miljoni, tad Latvija ir brīva. Latvijas Tautas Frontes aktīvisti uzreiz sajūt iespēju vismaz publiski paust savu viedokli: viņi izdara visu, kas ir nepieciešams, lai šādu referendumu uzrīkotu. Iznākums jau pašiem ir skaidrs: 50 miljonus Latvijas neatkarības entuziastu neatrast pat visā plašajā pasaulē, kur no vēl PSRS. Tomēr Latviešu brīvības cīnītāju mērķis ir vismaz publiski paust savu nostāju. Tāpēc viņi iet un balso un – protams – nedabū ne kripatu no tā balsu skaita, kas bija nepieciešams.

Kas notiek tālāk? Saskaņā ar mūsdienu (nu jau reālajā) Latvijā pirmsreferenduma laikā pausto teoriju šiem hipotētiskās situācijas latviešiem vajadzētu automātiski apstāties un pateikt: stop. Pret mūsu neatkarību nobalsoja, lūk, cik daudz simtu miljonu PSRS pilsoņu. Tāpēc mēs atmetīsim savas politiskās prasības un kļūsim par PSRS paraugpilsoņiem, jo PSRS pilsoņu vairākums savu, mūsu un visas pasaules acīs ir parādījis, ka pret LPSR neatkarību ir vairāk nekā par. Tāpēc metīsim ka mēs arī plinti krūmos un turpināsim rušināt piemājas dārziņos burkānus.

Izklausās ticami? Ne visai. Īstenībā – nemaz neizklausās ticami. Lai cik bezcerīga tā situācija nebūtu, šajos apstākļos mēs zinām, ka mēs būtu turpinājuši ar nākamo referendumu vai ar citām publiskām akcijām un aktivitātēm. Pēc dažiem gadiem bezcerīgas cīņas varbūt arī nogrutu, bet tas jau ir cits stāsts.

Lai izprastu citu viedokli, reizēm ir nepieciešams ieskatīties sevī un mēģināt iztēloties, kā es rīkotos līdzīgā situācijā. Ja tie, kas karstām mutēm un degošām pakaļām (piedodiet, ka izsakos vulgāri, bet šo vārdu viņi lieto paši savās reklāmās) aicina iet uz referendumu, mazliet padomātu, tad varbūt saprastu, ka nekāds superpārspēks nepārliecinās “par” balsotājus. “Pret” balsis nekādā veidā neiespaidos “par” balsotāju domāšanu un uzskatus. Tāpēc viņi arī rīt un parīt un aizparīt turpinās domāt tāpat, kā bija domājuši pirms tam.

Manuprāt “pret”balsotājus vada maģiskie priekšstati. Viņi (un viņas) uzskata, ka “Pret” balsis kaut kādā burvju veidā iedarbosies uz “par” balsotājiem. Ka “viņi” gluži vai nohipnotizēsies no šīs  vienprātīgās latviešu nostājas un sapratīs – nē, nu ir taču daudz labāk runāt un domāt latviski un daudz pareizāk ir atzīt, ka, piemēram, mūsu mīļais vectētiņš, 2. Pasaules kara veterāns, kam krūtis vienās medaļās, patiesībā ir nekas cits kā komuņaga okupants – jo par to kaut kādā maģiskā veidā mūs pārliecināja šī referenduma rezultāti. Tāda metamorfoze izklausās neticama? Nu – ir jau arī. Tikai brīnumiem ticošais maģiskās domāšanas pārstāvis var kaut ko tādu iedomāties. Bet paklausieties, kas notiek šodien Latvijā un jūs redzēsiet, ka šeit ir īsta ziemeļu melnā Āfrika, kur katram otrajam portfelī līdzās aifonam noglabāta arī kāda aivudū lelle, bet katrs trešais ir gatavs uzrīkot raganu prāvu tiem, kas domā, ka burvestības ir tikai māņi un tukšpaurība.

[Un visu cieņu tiem, kas domā, ka ar burvju nūjiņu māju neuzcelsi – kā Roberts Ķīlis, kas izstrādājis programmu integrācijai izglītības sistēmā, kā Andris Bērziņš, kurš iniciēja labās gribas manifestu, kā Viesturs Dūle un viņa akcijas finansētāji, kas aicināja nebalsot “par” UN nebalsot “pret”, lai varētu sākt attiecības no “baltas lapas”, Dirty Deal teatro režisori, kas vēlas ieviest drusku saprāta vai advokāts Aldis Gobzems, kas aicina uz savstarpēju atvainošanos un izlīgumu – tie ir cilvēki, kas kaut ko vēlas panākt reālajā nevis maģijas pasaulē]

PIEBILDE Nr 1: Jurijs Aleksejevs 22. februārī, t.i. dažas dienas pēc referenduma raksta par to, kas ko ir uzvarējis un ko tas viss nozīmē. Neizskatās, ka latviešu apdziedātais tautas “pret” balsojums būtu kaut mazākajā mērā izklausījies pēc pārliecinoša argumenta, kā jau to šajā rakstā paredzēju. Īsumā: tas, ka daudzi latvieši nepiekrīt, nebūt nemazina tā fakta nozīmību, ka pilnīgi visi krievi un pārējie nelatvieši piekrīt (kā rēķina Aleksejevs (gan ļoti tendenciozi))

PIEBILDE Nr 2 Kā ziņo LETA Krievijas NVS un ārvalstīs dzīvojošo tautiešu lietu federālās aģentūras vadītājs Farits Muhametišins uzskata, ka referendums ir visā visumā izdevies un nosūtījis pasaulei un ES “pareizo vēstījumu” par krievu valodas pakļauto stāvokli un krievu vienotību utt., t.i., kā es to jau iepriekš paredzēju – referenduma iznākumi tiek traktēti tādā veidā, kā viņam labpatīkas, “pret” balsojums tiek ignorēts un neko nenozīmē.

Advertisements