Sieviešu apakšbikses ir jāaizliedz!

Latvijas Labklājības ministrija nesen izdevusi divas grāmatiņas, kas domātas bērndārzniekiem. Grāmatiņās propagandēta visai šausminoša ideja: ka bērni varētu iztēloties, kā tas būtu, ja viņi kādu dienu tiktu uzskatīti par pretējās dzimtes pārstāvjiem (proti: zēni par meitenēm un otrādi). Skaidrs, ka bērni, kuriem tiktu neapdomīgi pavērtas fantāzijas durvis, nekavējoties izvēlētos kļūt par gejiem un lezbietēm, bet tā rezultātā tauta izmirtu. Tas ir skaidrs. Grāmata jāaizliedz, ministre jāpatriec ratā.

Šāda acīmredzama lieta, protams, nebūtu vērta, lai par to tērētu datora klaviatūras piesitienu limitu. Kamēr mēs šķiežam laiku nevajadzīgos strīdos, latviešu dzimstībai draudi piezagušies pilnīgi nemanāmi, proti bikšu un apakšbikšu formā. Tas, ka latviešu sievietes sākušas valkāt ne tikai bikses, bet pat apakšbikess, nenoliedzami ir izraisījis dzimstības sarukumu un ja tā turpināsies, tad latviešu tauta iznīks pavisam.

Vēsturiski un tradicionāli latvieši apakšbikses nenēsāja. Ir skaidri zināms, ka latviešu tradicionālajā tautastērpā gan vīriešiem, gan sievietēm zem svārkiem/virsbiksēm ir tieši tas pats, kas īstam skotam zem kilta, t.i., nekas. Šajos senajos laikos, kas latvieši ikdienā valkāja tautastērpus, kā mēs zinām, dzimstība bija augsta. Piecu, sešu un pat deviņu bērnu ģimenes nebija nekāds retums. Arī Rietumeiropā vecajos, labajos viduslaikos apakšbikses nemēdza nēsāt (kaut ko līdzīgu darīja vien izvirtušās Romas aristokrāti un viņu draugaļas, kamēr Itālijas dzīvā spēka nesēji zemnieki staigāja brīvā apģērbā).

Apakšbikses pirmie sāka nēsāt Eiropas vīrieši un tā kā veļa bija dārga, tā izplatījās aristokrātu aprindās un tas vēl nekādu kaitējumu neizdarīja. Tomēr sieviešu apakšveļas attīstība saistāma tieši ar izvirtības izplatību. Pirmās biksītes esot izgudrojušas kājas vicinošās kankana dejotājas, sašujot kopā zeķu augšējo daļu. Pamazām šī neķītrā izdoma, kas acīmredzot radusies tamdēļ, ka svārku pacelšana virs potītes kļuva par ikdienišķu parādību un kaut kā kaunums bija jāpiesedz pat šajā grēka citadelē, izplatījās arvien plašākās masās. Latvijā sieviešu biksītes pirmo reizi parādījās pilsētā, galvenokārt vācu vidē, kura likumsakarīgi ātri deģenerējās, iznīka, bet 1930to gadu biegās strauji emigrēja. Latviešu sievietes turpretī šādu kaitīgu un nevajadzīgu izgudrojumu necieta. Latvijas laukos vēl mūsdienās ir sievietes, kuras apakšbikses velk tikai tad, kad dodas uz pilsētu, bet ikdienā tās nevalkā. Tomēr pamazām pat vistautiskākās tautietes padevās industrijas un Rietumu reklāmas spiedienam.

Diemžēl sieviešu biksīšu izplatība iedragāja arī latviešu dzimstību. Statistika rāda, ka biksīšu nēsāšanas procents lielākoties ir proporcionāls dzimstības sarukumam. Padomju laika pēdējos gados deficīta un padomju sistēmas sabrukuma dēļ biksīšu nēsāšana nedaudz samazinājās, kas izpaudās tūlītējā dzimstības pieaugumā. Tomēr jau drīz pēc neatkarības atgūšanas, 20. gadsimta 90tajos gados biksīšu nēsāšana sasniedza kritisko masu. Rezultāts – demogrāfiskā bedre. Turklāt tirgus atvēršana iepludināja Latvijā arī tā dēvētos stringus vai striķenes, kas Latviešu sieviešu dzīvo spēku teju pilnībā sagrāva.

Zinātnieki vēl strīdas, kāds tieši ir mehānisms, kādā veidā sieviešu apakšbikses samazina dzimstību. Tomēr nenoliedzams ir fakts, ka sieviešu apakšbikses apdraud Latviešu nācijas izdzīvošanu. Ja valdība nespers nopietnus soļus, lai ierobežotu apakšbikšu izplatību latviešu sieviešu vidū, mūs gaida strauja iznīkšana. Lielas cerības šeit jāliek uz Nacionālās apvienības politiķiem un it īpaši viņu pārstāvēm Saeimā, kuras varētu pirmās lepni atteikties no visu veidu biksēm, bet it īpaši no apakšbiksēm.

Advertisements