Par Ulmaņa apvērsumu un mūsdienu Latvijas valdības (ne)nostāju

Pirms četriem gadiem, t.i, 2009. gadā man bija sarakste ar dažādām Latvijas valsts iestādēm. Mēģināju panākt, lai valsts augstākās amatpersonas formulētu savu nostāju pret 1934. gadā Kārļa Ulmaņa nelikumīgi veikto apvērsumu. Atbildi saņēmu tikai no Tieslietu Ministrijas, kura man sniedza skaidrojumu, ka apvērsums gan tolaik bija, gan arī tagad uzskatāms par nelikumīgu un pretvalstisku.

No Valda Dmobrovska gaidu atbildi jau ceturto gadu. Tāpēc domāju, ka būtu vērts iepazīstināt plašāku publiku ar mūsu saraksti. Ceru, ka varbūt politiķi saņemsies un paudīs savu nostāju šajā ļoti būtiskajā politiskajā jautājumā. Ar TM sniegto atbildi īpaši mudinu iepazīties Nacionālās Apvienības deputātus, kuri slavina Ulmani un viņa veikto pretvalstisko apvērsumu, par kura atkārtošanu mūsdienu Latvijas likumkopa paredz bargu cietumsodu.

Godājamais Valdi Dombrovska kungs!

Šā gada 12. novembrī nosūtīju vēstuli Valsts Kancelejai, Ārlietu ministrijai un Tieslietu ministrijai, lai saņemtu atbildi par Latvijas Republikas valdības oficiālo nostāju attiecībā uz Kārli Ulmani un 1934. gada 15. maija apvērsumu.

Atbildē, kuru saņēmu no Tieslietu ministrijas ir komentēta 15. maija apvērsuma juridiskā puse un norādīts, ka Latvijas Republikā šāda rīcība ir nelikumīga un krimināli sodāma. Tomēr nevaru uzskatīt, ka šī atbilde ir pilnīga, jo 1) šo pašu informāciju īsākā formā es jau biju iekļāvis savā vēstulē ministrijai un tāpēc 2) pēc būtības es nelūdzu juridisko skaidrojumu, bet gan Latvijas Republikas valdības nostāju attiecībā uz Kārli Ulmani, viņa veikto apvērsumu un vietu mūsdienu Latvijas Republikas oficiālajā diskursā.

Cik saprotu no Tieslietu ministrijas atbildes, TM nav tiesīga formulēt atbildes uz maniem jautājumiem. Uzskatu, ka šī nostāja ir jāformulē un par to ir jāsniedz informācija iedzīvotājiem. Tāpēc vēršos pie Jums ar cerību, ka šādas attieksmes formulēšana ir Jūsu kompetencē.

Lai paskaidrotu jautājuma būtību, citēju savas 12. novembra vēstules tekstu:

CITĀTA SĀKUMS

“Publiskajā telpā Kārlis Ulmanis tiek bieži vien cildināts kā viens no Latvijas Republikas ievērojamākajiem valstsvīriem. Kārlis Ulmanis ir vienīgais pirmskara politiskais darbinieks, kuram Rīgas centrā uzstādīts piemineklis. Pie Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas ēkas rotājas viņam veltīta piemiņas plāksne. Latvijas Republikas prezidenta mājaslapā viņš minēts starp prezidenta Valda Zatlera priekšgājējiem – līdzās tiem prezidentiem, kurus ievēlēja Latvijas pilsoņi vēlēšanās saskaņā ar Satversmi. Prezidents Zatlers pēc preses ziņām esot patrons idejai Turkmenistānā uzstādīt Kārļa Ulmaņa krūšutēlu un esot par to jau vienojies ar Turkmēnijas vadību.

Manuprāt, situācija ir ļoti neskaidra. 1934. gada 15. maija apvērsums gan atbilstoši tā laika likumiem, gan mūsdienu likumiem bija pretlikumīgs un krimināli sodāms. Kārlis Ulmanis gan ir sevi uzdevis par valsts prezientu, tomēr nekad nav ticis [likumīgi] ievēlēts šajā amatā. Pēc apvērsuma K. Ulmanis apturēja Satversmes darbību, atlaida Saeimu un veica represijas pret viņam netīkamajām politiskajām partijām un to pārstāvjiem. Satversmes darbība tā arī netika atjaunota, jaunas vēlēšanas netika izsludinātas līdz pat padomju okupācijai.

1991. gadā Latvijas valstiskums tika atjaunots, par pamatu pieņemot 1920. gada Satversmi un tādējādi turpinot 1918. gadā dibinātās Latvijas Republikas valstiskumu. Tas ir – tieši to valsti, kuru Kārlis Ulmanis ar apvērsumu 1934. gadā likvidēja.

Šajā sakarā lūdzu man sniegt Latvijas Republikas valdības oficiālo attieksmi pret sekojošiem jautājumiem:

1) bruņotiem valsts apvērsumiem demokrātiskās valstīs: vai Latvijas republikas valdība uzskata, ka šādi apvērsumi ir pieļaujami un atbalstāmi?

2) Kārļa Ulmaņa 1934. gada 15. maijā īstenoto valsts apvērsumu.

3) Kārli Ulmani kā vienu no Latvijas Republikas prezidentiem: Vai Kārlis Ulmanis Latvijas Republikas valdības ieskatos uzskatāms par vienu no 1918. gada 18. novembrī dibinātās un Satversmē balstītās Latvijas Republikas prezidentiem?

4) Vai Latvijas Republikas valdība uzskata, ka Kārlim Ulmanim būtu jābūt pieminētam Latvijas Republikas prezidenta mājaslapā starp prezidenta Valda Zatlera priekšgājējiem (t.i., līdzās Jānim Čakstem, Gustavam Zemgalam, Albertam Kviesim, Guntim Ulmanim un Vairai Vīķei-Freibeirgai), kas tikuši likumīgi ievēlēti saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi?”

CITĀTA BEIGAS

Varu uzskatīt, ka TM ir atbildējusi uz pirmo jautājumu (Skat. pielikumā TM atbildi uz manu elektronisko vēstuli), skaidrojot, ka bruņoti apvērsumi Latvijas Republikā tiek uzskatīti par kriminālnoziegumiem un netiek atbalstīti arī citās demokrātiskās valstīs. Tomēr attiecībā uz 2., 3., un 4. jautājumu TM neesot tiesību izteikt viedokli.

Tāpēc lūdzu sniegt atbildi uz neatbildētajiem jautājumiem.

Ja tas nav arī Jūsu kompetencē, lūdzu izteikt Jūsu viedokli par to, kā kompetencē būtu atbildēt šos valstiski svarīgos un politiski jutīgos jautājumus.

Ar cieņu

Klāvs Sedlenieks

Rīgas Stradina universitates lektors

TM atbildes vēstules kopija

TM atbildes 2_lpp

Advertisements