Nacionālais jautājums

Veicot pētījumu Melnkalnē, reiz iegriezos vietējā etnogrāfiskajā muzejā. Satiku tā direktoru Marko, kurš piekrita man dot īso ievadu Melnkalnes pasaules reālijās. Istabā vēl bija arī divas viņa līdzstrādnieces, no kurām viena, Stojanka, arī aktīvi piespēlēja.

Marko: Skaties! Problēma ir melnkalnieši. Serbi un melnkalnieši.

Stojanka: Nacionālais jautājums.

Marko: Jā, nacionālais jautājums. Manuprāt melnkalnieši un serbi – tas ir viens un tas pats. Nav nekādas atšķirības. Valoda, ticība, tradīcijas – viss ir vienāds. Tas, kas dala viņus serbos un melnkalniešos, ir politika. Nekas cits.

Stojanka [runājot par sevi un otru kolēģi]: Mums te ir cits viedoklis.

Marko [rāda uz Stojanku]: melnkalniete. [Rāda uz otru sievieti] melnkalniete, [rāda uz sevi] serbs.

[Sievietes smejas]

Marko: Piemēram: es esmu melnkalnietis. Melnkalnietis un serbs [rāda uz Stojanku]: tikai melnkalniete.

Stojanka: Tagad izrādās, ka viņš ir melnkalnietis.

Marko: Tā ir politika. [pēc pauzes] Es esmu serbs un melnkalnietis – abi.

Stojanka [smiedamās] bet mēs esam tikai viens.

Marko: Jā, tikai melnkalnietes. [Viņas] vectēvs bija serbs un melnkalnietis, tāpat kā es. Bet tagad nāk politika – tagad viņa ir tikai melnkalniete. Milo Džukanovičs, Filips Vujanovičs, Sveto Marovičs [visi augstākā līmeņa politiķi] – serbi.

Stojanka: bija [serbi].

Marko: Bija. Bet tagad viņi visi ir tikai melnkalnieši. Tā tas ir.

Te vajadzīgs kāds latviešu jurists, kas ar likumu pierādītu, ka šis sajukums un maldīšanās nepavisam neatbilst teorijām par nāciju un valstu nepārprotamo un stingri definēto, likumos ierakstīto realitāti.

 

Advertisements