Zirnekļcilvēks rāpjas atkal

Šorīt Rīgu atkal apciemoja baiss mazs rāpojošs objekts, kurš pārvietojās augšup pa Brežņeva balalaikas sv. Vosa ģitāras sv Vanšu tilta stīgām. Nekas to nespēja apturēt, pat ne militāristu garantētās dzeloņstieples, kas savulaik Rīgas domei izmaksāja 11 tūkstošus latu. Uz citu šim vai citiem tiltiem Rīgas Domes apmaksāto rēķinu fona  tā, protams, ir visai niecīga summa. Tomēr kaut kā bēdīgi, ka nenostrādāja.

Šajā sakarā atminējos saraksti starp mani un arhitektu Tomu Kokinu pirms vēl kāpšana vantīs bija izvērtusies traģiski, bet pēc tam, kad noskaidrojās, ka ražotāju garantētā zapte uz vantīm tomēr nepasargā no kāpējiem. 2011. gada 24. novembrī es Tomam rakstu:

Droši vien esi pamanījis, ka ik pa brīdim kāds rāpjas vanšu tiltā. Neviens nezina, kā to novērst, lai viss arī skaisti izskatītos un nebūtu dārgi. Pēdējais risinājums – īpaša it kā pārāk lipīga vai slidena krāsa – tikko izrādījās nekur nederīgs variants, jo atkal viens uzrāpās.

Man nāk prātā, ka kuģiem ir jau sen šāda problēma, proti, uz kuģiem pa vantīm rāpjas žurkas. Lai to novērstu, jūrnieki jau sen pielieto diskus vai bumbas, kas ir uzliktas uz vantīm. Žurkas netiek pāri. Manuprāt šādu variantu var lietot arī vanšu tilta gadījumā, turklāt pārvēršot to par māksliniecisku, arhitektonisku efektu.

[..]

Te var nopirkt ‘rat-guard’

zem meklējuma ‘rat-guard’ var atrast daudz bilžu diskveida ierīcēm. Bet esmu redzējis arī sfēriskas.

Tall ShipsPievienoju arī šādu bildi, kuru biju atradis internetā. Uz šo vēstuli Toms man pēc pāris dienām atbild šādi:

Ideja kā māja! Es arī esmu daudz domājis par tām vantīm. Tikai man bija cits piedāvājums – atvieglot visu to kāpšanas pasākumu un ierīkot kaut ko līdzīgu “meža kaķim” Respektīvi, nevis aizliegt, bet stimulēt un pārvērst to par pelnošu atrakciju ar visiem drošības pasākumiem. Tā noteikti varētu būt viena no Rīgas atpazīstamības zīmēm. Līdzīgi kā gaisa restorāns Kopenhāgenā  vai legālie jumta alpīnisma maršruti Stokholmā – Šāds piegājiens būtu labākajās moderno pilsētplānotāju tradīcijās – nevis censties ar telpu ievirzīt sabiedrību veikt kādas noteiktas darbības, bet uzmenīgi vērot, piefiksēt ko dara un vēlas sabiedrība un tad veidot telpu apkārt šīm darbībām.

Tas, protams, būtu drosmīgi no Rīgas domes puses šādu pasākumu izveidot. Tā kā ir liela varbūtība, ka tas nenotiks, tad šādi “grauzēju ķērāji” būtu reāls risinājums un arī salīdzinoši nedārgs. Tas uzreiz atsauc atmiņā gadsimtiem seno paņēmienu arī arhitektūrā pasargāt mantu no grauzējiem. Bildēs piemēri no Sibīrijas un Alpu klētīm. Domāju, ka šo tēmu noteikti ir vērts pavirzīt tālāk

10_5 img_9460Arī Toms pievienoja dažas bildes, lai ilustrētu ideju par mūžseno aizsardzību pret līdējiem un kāpējiem.

Savas idejas mēs toreiz tomēr tālāk nepavirzījām, bet žēl, ka tā, jo varbūt uz vantīm tagad nebūtu atbaidošās militārās dzeloņstieples, ko prasmīgi ļaudis šā vai tā māk apiet (ko šorīt pierādīja kārtējais Zirnekļcilvēks) un iespējams, ka 2012. gada jūnijā viens cilvēks būtu palicis dzīvs…  Nu, katrā ziņā, ja amatpersonās plātīs rokas un teiks, ka vairs nezina, ko darīt, apsveriet vienu no šīm divām idejām: vai nu Toma mūsdienīgo vai arī manu arhaisko, bet katrā ziņā abas iztiek bez militāriem resursiem, sardzes uzstādīšanas un zirnekļcilvēku fiziskas iznīcināšanas un pastāv reālas iespējas, ka šie risinājumi būs lētāki nekā nanodzeloņdrātis vai apsardzes vienības algošana.

Advertisements