Cipari un pipari ’64

Pirms divām dienām iegriezāmies bufetē Gauja. Uz galdiņa mētājās neliela grāmatiņa, ar nosaukumu Cipari un pipari, kas bija izdota 1964. gadā un saturēja humora un satīras žanram veltītu īsprozu – sākot ar aforismiem un beidzot ar nelielām novelēm.

Cipari un pipari 1964

Izrādījās, ka par spīti piecdesmit gadiem un nomainītajām politiskajām un ekonomiskajām sistēmām daži jautājumi ir saglabājušies nemainīgi. Tā, piemēram, antropologs Deivids Greibers nesen rakstīja par bezjēdzīgajiem darbiem (varētu teikt arī makaronu vai batonu darbiem  –bullshit jobs), t.i., tādiem darbiem, kas pēc būtības nevienam nav vajadzīgi, bez kuriem itin labi varētu iztikt. Dīvainā kārtā parasti tieši šie makaronu darbi tiek novērtēti visaugstāk, bet cilvēkiem, kuri patiešām rada kaut ko vajadzīgu, atalgojums ir un paliek niecīgs. Kā skaidro Grēbers, šādu nevajadzīgu darbu darīšana ir viens no iemesliem, kāpēc joprojām cilvēce nav pārgājusi uz 3 darba dienu nedēļu. Ir lērums visādu pārbaudītāju, uzraudzītāju, procesu virzības un veidlapu izstrādātāju, pārbaudītāju pārbaudītāju un tā joprojām. Ja šo amatu nebūtu, iespējams, pasaulē nekas nemainītos. Bet amati ir un cilvēki krīt stresā un pūlās, zaudē nervu šūnas un paniko savlaicīgi neiesniegtu atskaišu izmaiņu trešā kopsavilkuma dēļ. Tikmēr īstie strādnieki sāk arvien vairāk izskatīties pēc lieka balasta. Bet izrādās, ka batonu darbi pastāvēja arī saulainajos sešdesmitajos un pārsteigums par to esamību bija skāris arī humoristu (Saprāta triumfs).

Saprāta balss sākums

Saprāta balss beigas

Savukārt jautājumi par laulību dzīvi gan ir mainījušies. Ja mūsdienu ministrijās un partiju komitejās pār darbagaldiem nolīkušas galvas nepārstāj kūpēt, risinot jautājumu par to, kā piedabūt pilsoņus iestūrēt laulības ostā, padomju laika humoristiem bija diezgan skaidrs, ka laulība nebūt negarantē ilgu un laimīgu kopdzīvi, ja nav attiecīga ekonomiskā un morālā brieduma. Tam veltītas veselas divas humoreskas (Skat. Kā šie dzīvos un Kādas mīlas hronika).Kā šie dzīvos 1Kā šie dzīvos 2

Kādas mīlas hronika 1Kādas mīlas hronika 2Kādas mīlas hronika 3

Ja kādu aizrauj stāsts par algu un pensiju sistēmu un lielumu un to, cik nodrošināti patiesībā bija Bucītes un Uldiņa radi, diemžēl neko daudz palīdzēt nevaru. Ja nu vienīgi, varu teikt, ka minētā grāmatiņa maksāja 29 kapeikas. Tātad, par viena mēneša ienākumiem šie ļaudis varētu iegādāties vairāk nekā 2000 šādu grāmatiņu (lai ko tas arī (ne)nozīmētu).

Advertisements