Iedomājieties… (prāta vingrinājums vidusskolēniem un citiem domājošiem ļaudīm)

Iedomājieties, ka Latvijai uzbrūk krievu karaspēks. To nav grūti iztēloties. Daudzi jau ir iedomājušies. Pēdējās dienās atkal un atkal dzirdu cilvēkus par to runājam un pat kaļam plānus par to, kur un kā tad bēgt. Bet ne par to šoreiz stāsts. Iedomājieties, ka no tiem, kas neaizbēg, lielākā daļa – latvieši, krievi un citu tautību Latvijas iedzīvotāji un pilsoņi sadodas rokās un nostājas pie robežas, sak, ‘neļausim Puķinam bradāt pa mūsu zemi’. Varat iedomāties? To laikam jau grūtāk iedomāties. Bet tagad iztēlojieties, ka šiem pašiem cilvēkiem, kamēr viņi vēl tikai grasās sadoties rokās, iedod izlasīt Latvijas republikas Satversmes preambulu – tādu, kāda tā bija pirms tam (Latvijas tautas savā brīvi vēlētā Satversmes sapulcē ir nolēmusi sev šādu valsts Satversmi) un tādu, kāda tā ir patlaban (diez vai visi paspēs izlasīt līdz galam, bet varbūt, ka galveno par latviešu vadošo lomu un par pienākumu aizsargāt latviešu kultūru un valodu un par kristīgās ticības un latviskās dzīvesziņas izšķirošo nozīmību un tā tālāk). Kurā no abiem gadījumiem (ar veco vai ar jauno) jūsuprāt rokās sadevušos cilvēku būtu vairāk un kāpēc?

Vai arī iedomājieties atkal to pašu situāciju. Tikai vienā gadījumā iztēlojieties to kontekstā ar Latviju, kurā ir ņēmušies tādi biznesa ļaudis kā šķēles, sleseri, lembergi, loginovi, kargini un krasovicki. Un tagad iztēlojieties Latviju, kurā neviens no šiem kungiem vai viņu domubiedriem korupcijas veicināšanas jautājumos nav darbojies. Kurā gadījumā jūsuprāt būtu vairāk to, kas sadotos rokās un stāvētu pretī iebrucējiem no korumpētās Krievijas?

Iedomājieties situāciju, kurā Latvijā pastāv liela nevienlīdzība, kurā liels daudzums trūcīgu cilvēku aktīvi apskauž un ienīst saujiņu turīgo un tagad iedomājieties situāciju, kurā valda samērā liela vienlīdzība un tāpēc skaudība nav pārsvarā pār pašapziņu. Kurā Latvijā ir vairāk to, kas vēlas šo valsti aizstāvēt?

Tāds, lūk, prāta vingrinājums, kuram diezgan maza saikne ar dilemmām, kuras patiešām iespējamas. Tāpēc padomājiet vienkārši par to, vai jūs, jūsu draugi un radi būtu gatavi aizstāvēt – kaut vai simboliski, kaut vai ar plakātiem rokās  – to valsti, kurā dzīvojam un ja būtu gatavi – kāpēc? Ko tieši jūs aizstāvētu, ja aizstāvētu? Vai Jūs varētu pārliecināt arī savus krievu, ukraiņu un baltkrievu kaimiņus, ka to vērts darīt? Vai jūs varētu pārliecināt par to savus turīgos un mazturīgos kaimiņus?

Advertisements