Nacionālais nule pieņemtajā valdības deklarācijā

Vakar jaunā Saeima apstiprināja jauno valdību, kura jau vairākas nedēļas bija pūlējusies ap kādu dokumentu, proti, valdības deklarāciju. Neiedziļinoties lietās, kas deklarācijā noteikti ir daudz būtiskākas, gribu vērst uzmanību tikai uz vienu, proti, vārda “nacionāls” lietojumu šajā tekstā. Nenoliedzami nacionālie jautājumi ir bijuši daudzu kaislību un debašu priekšmets. Tomēr, lai debates būtu auglīgas, ir ārkārtīgi svarīgi, lai runātāji vienotos par to, ka pamattermini tiek izprasti vienādi. Ja tā nav, iznāk kā ar māti un meitu/kleitu. Valdības deklarācijā vārds “nacionāls” tiek lietots divās dažādās izpratnēs, turklāt teksta autori brīvi pāriet no viena uz otru. Tas neliecina par skaidru domāšanu un drīzāk liecina par vēlmi izteikties neskaidri, lai paliktu iespēja aizbildināties ar tekstu, darot dažādas un reizēm – savstarpēji pretrunīgas lietas.

Tekstā vārds “nacionāls” pieminēts 30 reizes šādos kontekstos:

Nacionālā apvienība: apvienība, kuras pamats ir nacionālisms, latviskās etniskās piederības izcelšana un sumināšana. Šeit nav domāts, ka tā ir apvienība, kas attiecas uz visu valsti, ja vien visa valsts netiek identificēta tikai ar latvisko.

Latvijas Nacionālais attīstības plans: plāns, kurš attiecas uz visu valsti, nacionāls šeit ir sinonīms vārdam “valsts” vai “visa valsts”. Te nav domāta attīstība tautiskajā garā, tā nav latviešu attīstība, kas gan, protams, varētu būt nacionālās attīstības sastāvdaļa.

Nacionālā drošība: drošība, kas attiecas uz visu valsti. Šeit nav domāta latviešu drošība.

Nacionālā augstākās izglītības akreditācijas aģentūra: aģentūra, kas darbosies ar visas valsts izglītības jautājumiem nevis tikai latviešu etniskās augstākās izglītības jautājumiem.

Nacionālā tautsaimniecība: nav domāta latviešu etniskā tautsaimniecība, bet gan visas valsts tautsaimniecība.

Nacionālā sporta bāze: nav domāta latviešu etniskā sporta bāze, bet bāze, kas apkalpo visu valsti

Nacionālās nozīmes attīstības centrs: nav domāts attīstības centrs, kas nodarbosies tikai ar latviešu attīstību.

Nacionālā identitāte: varētu būt gan tā, ka šeit ir domāta etniskā piederība latviešiem vai kādai citai nācijai, vai arī, ka tā ir piederības sajūta Latvijas valstij. Atkarībā no šīs izpratnes teikums “iespējas dzīvot pilnvērtīgu, lepnuma un gandarījuma piepildītu dzīvi saliedētā un patriotiskā Latvijas valstī, kas apzinās savu nacionālo identitāti un ir balstīta uz visu Latvijas iedzīvotāju kopējām garīgajām vērtībām” ir saprotams dažādi (interesanti, kādas ir visas Latvijas iedzīvotāju kopējās garīgās vērtības?)

Nacionālais stadions: droši vien nav domāts etniskais, latviskais stadions, bet gan valsts nozīmes stadions.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs: arī nebūs latviskās mākslas muzejs, bet valsts līmeņa mākslas muzejs, kurā līdzās Purvītim ir arī Marks Rotko vai Aleksandrs Petrovs.

Nacionālais pasūtījums kultūrizglītībā: cerams, ka šeit nav domāts tautiskais, etniskais pasūtījums, bet gan valsts līmeņa pasūtījums, bet būtu labi saprast, kas tieši šeit domāts.

Nacionālās kultūras vērtības: šeit gan nav skaidrs, par kādām kultūras vērtībām ir runa – visai valstij nozīmīgajām vai šauri etniskajām. Spriežot pēc mūsdienu sabiedriskā diskursa, droši vien šeit tomēr domātas tādas vērtības kā “ikdienas un svētku rituāli, gadskārtu svētki un godi, folklora, Dainas, raksta zīmes un tēli, valoda, fiziskā un garīgā veselība un izaugsme, pirts, muzicēšana un dziedāšana, maskošanās, apģērbs un ikdienas darbu sakralizācija – rituālais dzīvesveids saskaņā ar dabu un visuma likumsakarībām, darba tikums, savstarpēja sadarbība, cieņa un atbildība” 

Nacionālā informatīvā telpa: droši vien visas valsts telpa nevis tautiskā, etniskā telpa.

Nacionālo interešu aizstāvība: droši vien valsts līmeņa interešu aizstāvība.

Nacionāla valsts: pietiekoši neviennozīmīgs termins, kontekstā ar vietām, kur ar vārdu ‘nacionāls’ domāta valsts, šāds apzīmējums kļūst bezjēdzīgs (valstiska valsts). Nākas secināt, ka šeit tomēr domāta Latvija kā tautiska valsts, kurā vismaz ideālā formā galvenais uzsvars likts uz noteiktu etnisku piederību.

Nacionālais kriminālizmeklēšanas modelis: jādomā, ka šeit nav domāts tautiskais vai etniskais izmeklēšanas modelis, lai kas tas arī nebūtu.

Nacionālie bruņotie spēki: valsts bruņotie spēki (nevis tautiski latviskie bruņotie spēki)

Ceru, ka neesmu kaut ko sajaucis, interpretācijā piegāju, mēģinot izprast domu gaitu. Tomēr, ja nu tomēr ir domāts tautiskais kriminālizmeklēšanas modelis, latviešu drošība, latviešu stadions vai kas tamlīdzīgs, tad šādu pārpratumu vien radījis nekonsekventais terminu lietojums.

Advertisements