Lai ir vēl spīva

Šodien neatkarīgās Latvijas Saeima lielā vienprātībā iebalsoja grozījumus Izglītības likumā, kuru mērķis ir ierobežot informāciju, ko skolēni drīkstēs saņemt un veidus, kā viņi drīkstēs to saņemt. Tas viss tikumības vārdā, lai bērni, kā saka, netiktu indoktrinēti netikumībā. Citi tajā pašā laikā argumentē pret to, ka bērniem būtu jāmāca kritiskā domāšana. Datu, kas liecinātu, ka bērni patlaban būtu kaut kādi īpaši netikumīgi, un ka viņu netikumība būtu radusies skolās pasniegto zināšanu dēļ, protams, nav. “Par” balsojušajiem Saeimas deputātiem arī nevajag, jo viņi zina, ka brīvības jau ir par daudz, jāpasargā mazulīši un kas gan varētu būt pret šādu mērķi?

Mana Latvija ir brīvības valsts. Diemžēl pašreizējā Latvija dodas pretējā virzienā. Tāpēc Raiņa vārdi, ko viņš teica sakarā ar Latvijas neatkarības 10. gadadienu šķiet tik ļoti vietā šodien, kad jau sākam gatavoties 100. jubilejai.

PĒC DESMIT GADIEM

Pirms desmit gadiem tas gan bija,
Es jautāju: «Vai Latvija jau brīva?»
Man toreiz katris priecīgs atsacīja:
«Jā, Latvija ir brīva, brīva, brīva!»

*

Es teicu: «Skaisti! Bet lai ir vēl spīva,
Jo tauta brīva nevar būt nekad par daudz!»

*

Un tagad ko es dzirdu? «Ir par daudz!
Par daudz jau brīva ir tā Latvija!
Un tagad viena tikai vajaga:
Ka brīvai kājai pinekļus lai mauc!
Ka brīvo kaklu sakas drusku žņaudz!»
«Bet, mazākais, ka brīves cīnītājus šmauc!»
Tā apkārt man cits sauc, cits jauc, cits kauc, –
Teic: brīvē sākuši mēs izlaisties,
Jo pārāk labi mums še klājoties.
Tās balsis man liekas kā zināmas,
Pirms desmit gadiem dzirdētas.

*

Es brīnos: vai mēs tiešām pārāk brīvi?
Vai tiešām vedam pārāk zaļu dzīvi?
Vai tiešām tauta ēd par daudz tās maizes?
Vai tiešām katram ir par maz jau raizes?

*

«Jā! jā! – jā! jā!» man pretī kliedz
Un sajūsmības diskantā tik spiedz:
«Mums šogad jubileja, gaviļgads!»
Tik kaut kur lejā dobji atskanēja: «bads!»

*

Kad mājup gāju,
Es klusi sevī nodomāju:
Ak, Latvija,
Ko brīve tevim atnesa? –
Kā savu dzīvi izveidot tu prati,
Kad dzīvi vadīt sāki pati?
Tu nebiji spīva, –
Bet manim galvā vēl atmiņa klaudz:
Nekad par daudz nau tauta brīva,
Nekad par daudz.

Savas skumjas par “iebrīvo Latviju” jau reiz šajā blogā paudu pirms dažiem gadiem

Advertisements