Ieraudzīt teroristu

Īsi pēc Parīzē notikušajiem sprādzieniem policija netālu no uzbrucēju atliekām atrada divas pases. Viena bija ēģiptiešu, otra – sīriešu. Sīriešu pase bija reģistrēta, tās īpašniekam šķērsojot Grieķijas robežu. The Guardian pie ziņas gan piebilst, ka “nav vēl apstiprināts, ka pase piederējusi uzbrucējam“, tomēr informācijas plūsmā šī piezīme, kā šķiet, nevienu daudz neinteresēja. Ātri vien mediju telpu pārņēma runas par to, ka teroristi ieradušies kopā ar bēgļiem un nekavējoties uzsākuši savu asiņaino darbību. Rīgā divi melnā tērpti puiši knaši sarūpēja plakātus un devās pie Francijas vēstniecības, lai protestētu pret imigrantiem-teroristiem.  Vēlāk pie Brīvības pieminekļa jaunieši vīstījās Latvijas karogā un teica runas, protestējot pret imigrāciju, to tieši saistot ar uzbrukumiem Parīzē. Tomēr, kā izrādījās, pases nebūt nepiederēja uzbrucējiem. Pēc dažām dienām Federika Mogerīni paziņoja, ka visi līdz šim identificētie uzbrucēji bijuši vietējie, pašmāju pilsoņi, norādot, ka uzbrukumam ir iekšējs raksturs. Ēģiptiešu pase, kuru, kā sākumā tika ziņots, atrada ‘pie viena no uzbrucējiem’ īstenībā piederējusi kādam no upuriem, bet sīriešu pase, pēc visa spriežot bijusi viltota.

Vēlreiz atcerēsimies situāciju: ir uzspridzinājies terorists-pašnāvnieks. Apkārt ir haoss, no viņa paša nekas daudz pāri nav palicis, nogalināti arī vairāki cilvēki tuvumā, visapkārt posts un … pase. Vai tā piederēja teroristam? Varbūt, bet, ņemot vērā Parīzes daudznacionālo pūli, tik pat labi varētu būt, ka tas ir kāds no cietušajiem. Turklāt grūti noticēt, ka starp lietām, ko kabatā ieliek terorists-spridzinātājs, ejot uz “lietu”, ir arī viņa pilsoņa pase – tā teikt, ja nu kas, ja nu mani ar visu spridzekļu korseti apstādina un palūdz uzrādīt dokumentus, tad viss lai ir čikiniekā. Kaut kā maz ticama tomēr šķiet šāda versija. Tomēr tas ir tikai tagad, ar šīsdienas acīm. Laikā, kad visi ir pārliecināti, ka uzbrucējs noteikti bijis kāds islāmistu kaujinieks no Tuvajiem Austrumiem vai Āfrikas, kurš noteikti nācis kopā ar bēgļu plūsmu (jo par to jau sen tika runāts), domāt par citām versijām ir teju neiespējami. Tas nebija loģiski, bet izskatījās tik pārliecinoši.

Diemžēl šāda veida kļūdīšanās nav nekas neparasts. Skatīties uz lietām pilnīgi objektīvi ir neiespējami, bet ir ārkārtīgi svarīgi spēt saprast, kur secinājumi izriet no faktiem un kur – no iepriekš pieņemtiem un ikdienā izmantotiem vai vienkārši izdevīgiem aizspriedumiem. Informācijas un faktu piemeklēšana tā, lai tie atbilstu mūsu spriedumiem un pārliecībām, ir kļūda, kuru pieļauj ne tikai ļaudis ikdienā, bet arī zinātnieki.

Šajā vasarā man kopā ar Andu Rožukalni bija iespēja iesaistīties pētījumā, kura mērķis bija atrast un izanalizēt Kremļa apmaksāto interneta troļļu darbību Latvijas portālos un noskaidrot, cik lielā mērā tie potenciāli varētu pakļaut Latvijas interneta lietotājus saviem (t.i., prokremliskiem) uzskatiem. Pētījuma gaitā nācās sastapties ar ne vienu vien gadījumu, kad cilvēki acīmredzami vēlējās ieraudzīt visur esošo Kremļa roku. Mūsu pētnieciskā pieeja bija meģināt tikt skaidrībā par to, vai ar mums pieejamajām metodēm vispār ir iespējams ticami identificēt komentāru autoru kā apmaksātu Kremļa trolli un tikai pēc tam mēģināt uzzināt, vai viņi kaut kā ietekmē “vienkāršo lasītāju” viedokļus. Diemžēl mums nācās apbēdināt tos, kas cerēja, ka mēs beidzot pierādīsim Putina propagandas mašīnas klātbūtni Latvijas interneta portālos.

Izpētot mums pieejamos datus, izrādījās, ka patiešām ir zināms daudzums Latvijas ziņu portālu (Delfi, TVnet, Apollo) komentāru sadaļas ierakstu, kurus varētu saukt par pro-krieviski trolliskiem. Tomēr ir skaidrs, ka ne visi komentāri, kuri ir prokrieviski ir radušies Krievijā un pavisam noteikti ne visi ir apmaksāti. Ja, piemēram, Imants Kalniņš, kurš pēdējā laikā ir jaupiedzimis rusofīlā noskaņā, sāktu rakstīt komentārus, pieņemu, ka viņa teksti būtu visai prokremliski. Bet diez vai viņu būtu jāpieskaita prokremliskajiem apmaksātajiem propagandas darbiniekiem. Imants Kalniņš vienkārši ir pilsonis ar saviem uzskatiem, kurus ir gatavs aizstāvēt publikā. Tas, ka man viņa uzskati nepatīk, nenozīmē, ka viņš ir Kremļa aģents. Arī tas, ka es viņu publiski nodēvētu par Kremļa aģentu, viņu par tādu nepadarītu.

Screen Shot 2015-12-16 at 23.02.13 Tā nu Anda un es izstrādājām noteiktus kritērijus, pēc kuriem mēs varētu pieņemt, ka tos radījis kāds cilvēks, kas ir vairāk nekā imants kalniņš, piem., no vienas IP adreses jābūt vismaz 15 ierakstiem, tiem jāatkārtojas, starp ierakstiem jābūt daudz copy-paste materiāliem vai vienkārši norādēm uz prokremliskām mājaslapām. Pēc šiem kritērijiem izrādījās, ka no visiem publicētajiem komentāriem, šiem kritērijiem atbilda 1,5% komentāru. Arī tad, ja skatījāmies tikai tos rakstus, kur troļļi vispār bija ierakstījuši kaut vienu komentāru, viņu īpatsvars nespēja sasniegt 4%. Tā nu izrādījās, ka šādu komentāru īpatsvars nebija īpaši liels, turklāt lielākā daļa nemaz nenonāca līdz lasītājiem, jo vai nu paši lasītāji viņus nobalsoja tik tālu, ka tie “paslēpās” vai arī portālu administrācija tos izdzēsa. Līdz ar to izskatījās, ka pat tad, ja kaut kur Kremlī kāds maksāja par šiem komentāriem, to atdeve bija gaužām neliela.

Tomēr tas vēl nebija viss. Tā kā mūsu pētnieciskais uzdevums bija saistīts ar prokrieviskajiem troļļiem, tad pievērsām uzmanību tikai tiem. Bet jau pašā sākumā bija skaidrs, ka portālos darbojas vismaz tik pat liels skaits prolatvisko vai antikremlisko troļļu, kuru darbības stils būtu pilnībā atbildis mūsu “apmaksāto troļļu” kritērijiem, bet kurus mēs nereģistrējām, jo tie ieņēma skaidru anti-kremlisko nostāju.Screen Shot 2015-12-16 at 23.05.45 Pārbaudot hipotēzi, ka troļļi varētu viltīgi izmantot dažādas IP adreses, lai pavairotu vienu un to pašu vēstījumu, ieraudzījām vēl pārsteidzošāku ainu: gandrīz puse no šādiem vēstijumiem bija antikrieviski, trešdaļa bija seksa un vieglas peļņas mēstules un tikai nepilni 15% bija prokrieviski.

Galu galā izrādījās, ka portālos acīmredzami darbojas cilvēki, kuri gan aizstāv Krievijas pozīcijas, gan tām aktīvi iebilst. Turklāt gan pro gan anti-krieviskā viedokļa paudēji izmanto metodes, kuras tos varētu ierindot mūsu noteiktajās “apmaksātā troļļa” kategorijā. Un galu galā – vismaz vienā izpausmē, t.i., dažādu IP adrešu izmantošanā, lai masveidā izplatītu vienu un to pašu vēstījumu, antikrieviskie “troļļi” ir daudz aktīvāki.

Nedomāju, ka šie fakti bija īpaši grūti pamanāmi pat ar neapbruņotu aci. Tomēr sabiedrībā tie nebija pārāk interesanti, jo neatbilda tam, ko ļaudis vēlējās dzirdēt. Bija taču tik aizraujoši klausīties stāstos par troļļu fermām, kurās sēž simtiem studentu, kam tiek maksāts, lai viņi vērstu neskaitāmus vēstījumus pret visu Rietumu pasauli un it īpaši – Baltijas valstīm. Varbūt, ka viņi tur patiešām sēž, varbūt, ka raida arī. Tikai Latvijas interneta portālos tas īsti nebija redzams. Vai arī – bija redzams vēl kas cits – tieši tik pat daudz bija indikāciju “Rīgas Pils” (pēdiņās, protams) troļļu fermas aktivitātei. Bet medijus pāršalca tikai tie vēstījumi, kas atbilda gaidām, kā piemēram, 2014. gada nogalē Drošības policija un Re:Baltica bija pārliecināta, ka Latvijā darbojas labi apmaksāta “Troļļu armija” (nevis daži, bet vesela armija, bet tā kā Neo sevi arī sauca par armiju, tad lai nu būtu). 2015. gada vidū pat tika rakstīts par vairākām (sic!) prokremliskām troļļu armijām, kuras šeit it kā darbojoties. Tajā pašā laikā par Latviešu troļļu partizāniem un Latviešu Troļļu brigādēm neviens neko neminēja, jo tas neatbilda sagaidītajam vēstījumam.

Laikā, kad rakstu šo tekstu, pagājušas dažas stundas pēc raidījuma “Tiešā Runa”, kurā tika spriests par to, kā uzlabot demogrāfisko situāciju. Studijā sociālās psiholoģijas profesors Ivars Austers (zina vienu otru lietu par to, kā cilvēki pieņem lēmumus), publicists Otto Ozols un trīs politiķi. Visu raidījuma gaitu (pa daļai Gunta Bojāra mudināti) politiķi nemitējās runāt par naudas izmaksu nozīmi lēmumā par bērnu laišanu pasaulē. Vairākas reizes Austers mēģināja norādīt uz to, ka šāds uzskats ir vienkāršots un neatbilst veidam, kā tiek pieņemti lēmumi. Tomēr politiķi neklausījās. Viņu dienaskārtībā bija tikai viens skaidrojums – vajadzīgi pabalsti. Ja būs pabalsti, tad būs arī bērni. Nu, iespējams arī runa varētu būt par to, ka arī citi ekonomiskas dabas jautājumi (kā bērnudārzu pieejamība) ir no svara. Eduards Smiltēns atsaucas uz aptauju, kur sievietēm jautāts, kas viņām ir vissvarīgākais, lai izvēlētos laist pasaulē vēl kādu bērnu. Sievietes esot teikušas, ka galvenais esot pabalsti (klasiska kļūda, ko studenti pieļauj regulāri: ja aptaujātie varētu atbildēt uz šādu jautājumu, tad sociālie zinātnieki nemaz nebūtu vajadzīgi. Tas, ka daudzi cilvēki kaut ko pasaka, norāda vien uz to, ka daudziem ir tāds viedoklis, tas neko neliecina par to, cik precīzi šis viedoklis apraksta īstās cēloņsakarības). Austers atkal mēģina pateikt, ka te runa ir ne tikai par naudu, šoreiz jau garāk. Deputāti mazliet aizdomājas un sāk jau tā kā runāt par to, ka aizmirsušās īstās vērtības, ka pārāk daudz domājot tikai par materiālajiem labumiem… Bet tas ir tikai īss mirklis, kamēr saruna atkal ievirzās par ekonomiskajiem stimuliem.

Politiķi, kā izskatījās, nepamanīja, ka viņi paši nekādi nespēj izrauties no priekšrokas došanas patēriņam un ekonomiskajiem ieguvumiem (pretēji citām iespējamajām vērtībām, kā, piemēram, ģimene vai kopienas stiprība). Kā izskatījās, viņi arī necentās uzdot jautājumu sev: vai tiešām iemesls, kāpēc viņiem ir tikai tik bērnu, cik ir (un nevis par vienu vai diviem vairāk, kā viņi vēlētos, lai citiem būtu), ir tas, ka pabalsts par bērna piedzimšanu nav pietiekoši liels?

Ir viegli dzirdēt un redzēt to, ko gribas, bet ir ārkārtīgi grūti saskatīt to, ko negribas saskatīt vai kas ir pretrunā ar pārliecību. Tā ir vispārcilvēcīga tendence un no tās nav brīvi arī zinātnieki (un tā kā es arī esmu cilvēks, cik varu spriest, tad arī man piemīt šī vājība). Vienīgās zāles pret šādu tendenciozitāti ir nemitīga (paš)kritiskā domāšana. Vai tiešām tie ir troļļi vai arī man tikai tā gribas noticēt? Vai tiešām tur nav troļļu vai arī man tikai tā gribas noticēt? Vai tiešām šī pase pieder spridzinātājam, vai arī esmu pie šāda secinājuma nācis tāpēc, ka tas tik labi apstiprinātu manus iepriekš pieņemtos uzskatus?

 

Advertisements