Vai traki esat to uguni dzēsdami?

Ja kādam radies maz ticamais jautājums par to, kur esmu pazudis, varu paskaidrot, ka esmu devies lauka pētījumā: trīs mēnešus pavadīšu veicot līdzdalīgo novērojumu Melnkalnē kādā kalnu ciematā. Tas izskatās aptuveni šādi:

Klausos, ko cilvēki stāsta

Iespējams, ka zināt, ka antropoloģiskā metode, kas saucas “līdzdalīgais novērojums” lielā mērā nozīmē piedalīšanos ikdienas dzīvē. Tā kā esmu šeit vēl tikai vienu nedēļu, piedalīšanās ir diezgan triviāla. Kā redzams attēlā -vienkārši klausos dažādas pakāpes pasakās, pastāstos un nopietnos stāstos, ko man laipni piedāvā vietējie iedzīvotāji. Pievērsiet uzmanību arī baltumam kalnos – jā tas ir sniegs, lai gan līdz Adrijas jūrai ir tikai daži kilometri – Melnkalnes specifika. Konkrētā saruna notiek apmēram 960 metru augstumā.

Kādu laiku tika uzskatīts, ka antropologam (vai jebkuram citam pētniekam ir jābūt kā mušai uz sienas – visu jānovēro, minimāli iejaucoties notikumu gaitā). Šodien nopietni pārkāpu šo principu (kurš tik un tā ir stipri novecojis), novēršot dramatisku notikumu. Proti: izejot no mājas, ieraudzījām (esam šeit kopā ar manu sievu Lindu) Latvijai tipisku ainu:

Kūla deg!

Deg kūla. Nu, laikam jau zina, ko dara. Šorīt pētījuma plānā ir tikko atklātā krodziņa apmeklēšana, kur pulcējas vietējie uzņēmēji uz rīta kafiju. Ejot pa attēlā redzamo ceļu, pamanām, ka uguns pienākusi gluži tuvu ciemata vienīgajai koka mājai (visas citas ir būvētas no klints izcirstos kaļkakmens blokos). Dekādēm uztrennētā latvieša modrība sāk zvanīt trauksmes zvanus, steidzos uz krodziņu un tur satiktajam iestādes līdzīpašniekam, mūsu kaimiņam  prasu, kas to zāli dedzina. Viņš saka: es pats. Saku: uguns bīstami tuvu koka mājiņai. Viņš ņem grābekli (melnkalniski grabuļa) un steidzas dzēst, kā viņš pats saka “lai to, ka tavu māti, baraku nenosvilinātu”. Liesmas jau laizījās gar pie mājas sasviestām koka grabažām, bet vēl paspējām liesmas noslāpēt. Pastāstīju kaimiņam, ka Latvijā kūla ir nopietna lieta (līķi, krāsmatas un tā) un atgriezāmies krodziņā pie vārītās kafijas un glāzes ūdens, lai parunātu par dzīvi un biznesu Eiropas Savienības paspārnē (nu, ja gribat zināt ko vairāk par projektu, kura sakarā esmu Melnkalnē, skatieties šeit). Dzīve rit tālāk bez dramatiska ugunsgrēka. E to je to (tā saka, kad viss ir pateikts).

(Te vēl arī mans mēģinājums akadēmiski interpretēt dedzināšanas fascinējumu)

Advertisements